Read in తెలుగు / ಕನ್ನಡ / தமிழ் / देवनागरी / English (IAST)
atha prathamō:’dhyāyaḥ ||
īśvarānugrahādēva puṁsāmadvaitavāsanā |
mahadbhayaparitrāṇādviprāṇāmupajāyatē || 1 ||
yēnēdaṁ pūritaṁ sarvamātmanaivātmanātmani |
nirākāraṁ kathaṁ vandē hyabhinnaṁ śivamavyayam || 2 ||
pañcabhūtātmakaṁ viśvaṁ marīcijalasannibham |
kasyāpyahō namaskuryāmahamēkō nirañjanaḥ || 3 ||
ātmaiva kēvalaṁ sarvaṁ bhēdābhēdō na vidyatē |
asti nāsti kathaṁ brūyāṁ vismayaḥ pratibhāti mē || 4 ||
vēdāntasārasarvasvaṁ jñānaṁ vijñānamēva ca |
ahamātmā nirākāraḥ sarvavyāpī svabhāvataḥ || 5 ||
yō vai sarvātmakō dēvō niṣkalō gaganōpamaḥ |
svabhāvanirmalaḥ śuddhaḥ sa ēvāyaṁ na saṁśayaḥ || 6 ||
ahamēvāvyayō:’nantaḥ śuddhavijñānavigrahaḥ |
sukhaṁ duḥkhaṁ na jānāmi kathaṁ kasyāpi vartatē || 7 ||
na mānasaṁ karma śubhāśubhaṁ mē
na kāyikaṁ karma śubhāśubhaṁ mē |
na vācikaṁ karma śubhāśubhaṁ mē
jñānāmr̥taṁ śuddhamatīndriyō:’ham || 8 ||
manō vai gaganākāraṁ manō vai sarvatōmukham |
manō:’tītaṁ manaḥ sarvaṁ na manaḥ paramārthataḥ || 9 ||
ahamēkamidaṁ sarvaṁ vyōmātītaṁ nirantaram |
paśyāmi kathamātmānaṁ pratyakṣaṁ vā tirōhitam || 10 ||
tvamēvamēkaṁ hi kathaṁ na budhyasē
samaṁ hi sarvēṣu vimr̥ṣṭamavyayam |
sadōditō:’si tvamakhaṇḍitaḥ prabhō
divā ca naktaṁ ca kathaṁ hi manyasē || 11 ||
ātmānaṁ satataṁ viddhi sarvatraikaṁ nirantaram |
ahaṁ dhyātā paraṁ dhyēyamakhaṇḍaṁ khaṇḍyatē katham || 12 ||
na jātō na mr̥tō:’si tvaṁ na tē dēhaḥ kadācana |
sarvaṁ brahmēti vikhyātaṁ bravīti bahudhā śrutiḥ || 13 ||
sa bāhyābhyantarō:’si tvaṁ śivaḥ sarvatra sarvadā |
itastataḥ kathaṁ bhrāntaḥ pradhāvasi piśācavat || 14 ||
samyōgaśca viyōgaśca vartatē na ca tē na mē |
na tvaṁ nāhaṁ jagannēdaṁ sarvamātmaiva kēvalam || 15 ||
śabdādipañcakasyāsya naivāsi tvaṁ na tē punaḥ |
tvamēva paramaṁ tattvamataḥ kiṁ paritapyasē || 16 ||
janma mr̥tyurna tē cittaṁ bandhamōkṣau śubhāśubhau |
kathaṁ rōdiṣi rē vatsa nāmarūpaṁ na tē na mē || 17 ||
ahō citta kathaṁ bhrāntaḥ pradhāvasi piśācavat |
abhinnaṁ paśya cātmānaṁ rāgatyāgātsukhī bhava || 18 ||
tvamēva tattvaṁ hi vikāravarjitaṁ
niṣkampamēkaṁ hi vimōkṣavigraham |
na tē ca rāgō hyathavā virāgaḥ
kathaṁ hi santapyasi kāmakāmataḥ || 19 ||
vadanti śrutayaḥ sarvāḥ nirguṇaṁ śuddhamavyayam |
aśarīraṁ samaṁ tattvaṁ tanmāṁ viddhi na saṁśayaḥ || 20 ||
sākāramanr̥taṁ viddhi nirākāraṁ nirantaram |
ētattattvōpadēśēna na punarbhavasambhavaḥ || 21 ||
ēkamēva samaṁ tattvaṁ vadanti hi vipaścitaḥ |
rāgatyāgātpunaścittamēkānēkaṁ na vidyatē || 22 ||
anātmarūpaṁ ca kathaṁ samādhi-
-rātmasvarūpaṁ ca kathaṁ samādhiḥ |
astīti nāstīti kathaṁ samādhi-
-rmōkṣasvarūpaṁ yadi sarvamēkam || 23 ||
viśuddhō:’si samaṁ tattvaṁ vidēhastvamajō:’vyayaḥ |
jānāmīha na jānāmītyātmānaṁ manyasē katham || 24 ||
tattvamasyādivākyēna svātmā hi pratipāditaḥ |
nēti nēti śrutirbrūyādanr̥taṁ pāñcabhautikam || 25 ||
ātmanyēvātmanā sarvaṁ tvayā pūrṇaṁ nirantaram |
dhyātā dhyānam na tē cittaṁ nirlajjaṁ dhyāyatē katham || 26 ||
śivaṁ na jānāmi kathaṁ vadāmi
śivaṁ na jānāmi kathaṁ bhajāmi |
ahaṁ śivaścētparamārthatattvaṁ
samasvarūpaṁ gaganōpamaṁ ca || 27 ||
nāhaṁ tattvaṁ samaṁ tattvaṁ kalpanāhētuvarjitam |
grāhyagrāhakanirmuktaṁ svasaṁvēdyaṁ kathaṁ bhavēt || 28 ||
anantarūpaṁ na hi vastu kiñci-
-ttattvasvarūpaṁ na hi vastu kiñcit |
ātmaikarūpaṁ paramārthatattvaṁ
na hiṁsakō vāpi na cāpyahiṁsā || 29 ||
viśuddhō:’si samaṁ tattvaṁ vidēhamajamavyayam |
vibhramaṁ kathamātmārthē vibhrāntō:’haṁ kathaṁ punaḥ || 30 ||
ghaṭē bhinnē ghaṭākāśaṁ sulīnaṁ bhēdavarjitam |
śivēna manasā śuddhō na bhēdaḥ pratibhāti mē || 31 ||
na ghaṭō na ghaṭākāśō na jīvō jīvavigrahaḥ |
kēvalaṁ brahma saṁviddhi vēdyavēdakavarjitam || 32 ||
sarvatra sarvadā sarvamātmānaṁ satataṁ dhruvam |
sarvaṁ śūnyamaśūnyaṁ ca tanmāṁ viddhi na saṁśayaḥ || 33 ||
vēdā na lōkā na surā na yajñā
varṇāśramō naiva kulaṁ na jātiḥ |
na dhūmamārgō na ca dīptimārgō
brahmaikarūpaṁ paramārthatattvam || 34 ||
vyāpyavyāpakanirmuktaḥ tvamēkaḥ saphalaṁ yadi |
pratyakṣaṁ cāparōkṣaṁ ca hyātmānaṁ manyasē katham || 35 ||
advaitaṁ kēcidicchanti dvaitamicchanti cāparē |
samaṁ tattvaṁ na vindanti dvaitādvaitavivarjitam || 36 ||
śvētādivarṇarahitaṁ śabdādiguṇavarjitam |
kathayanti kathaṁ tattvaṁ manōvācāmagōcaram || 37 ||
yadā:’nr̥tamidaṁ sarvaṁ dēhādigaganōpamam |
tadā hi brahma saṁvētti na tē dvaitaparamparā || 38 ||
parēṇa sahajātmāpi hyabhinnaḥ pratibhāti mē |
vyōmākāraṁ tathaivaikaṁ dhyātā dhyānam kathaṁ bhavēt || 39 ||
yatkarōmi yadaśnāmi yajjuhōmi dadāmi yat |
ētatsarvaṁ na mē kiñcidviśuddhō:’hamajō:’vyayaḥ || 40 ||
sarvaṁ jagadviddhi nirākr̥tīdaṁ
sarvaṁ jagadviddhi vikārahīnam |
sarvaṁ jagadviddhi viśuddhadēhaṁ
sarvaṁ jagadviddhi śivaikarūpam || 41 ||
tattvaṁ tvaṁ na hi sandēhaḥ kiṁ jānāmyathavā punaḥ |
asaṁvēdyaṁ svasaṁvēdyamātmānaṁ manyasē katham || 42 ||
māyā:’māyā kathaṁ tāta chāyā:’chāyā na vidyatē |
tattvamēkamidaṁ sarvaṁ vyōmākāraṁ nirañjanam || 43 ||
ādimadhyāntamuktō:’haṁ na baddhō:’haṁ kadācana |
svabhāvanirmalaḥ śuddha iti mē niścitā matiḥ || 44 ||
mahadādi jagatsarvaṁ na kiñcitpratibhāti mē |
brahmaiva kēvalaṁ sarvaṁ kathaṁ varṇāśramasthitiḥ || 45 ||
jānāmi sarvathā sarvamahamēkō nirantaram |
nirālambamaśūnyaṁ ca śūnyaṁ vyōmādipañcakam || 46 ||
na ṣaṇḍhō na pumānna strī na bōdhō naiva kalpanā |
sānandō vā nirānandamātmānaṁ manyasē katham || 47 ||
ṣaḍaṅgayōgānna tu naiva śuddhaṁ
manōvināśānna tu naiva śuddham |
gurūpadēśānna tu naiva śuddhaṁ
svayaṁ ca tattvaṁ svayamēva buddham || 48 ||
na hi pañcātmakō dēhō vidēhō vartatē na hi |
ātmaiva kēvalaṁ sarvaṁ turīyaṁ ca trayaṁ katham || 49 ||
na baddhō naiva muktō:’haṁ na cāhaṁ brahmaṇaḥ pr̥thak |
na kartā na ca bhōktā:’haṁ vyāpyavyāpakavarjitaḥ || 50 ||
yathā jalaṁ jalē nyastaṁ salilaṁ bhēdavarjitam |
prakr̥tiṁ puruṣaṁ tadvadabhinnaṁ pratibhāti mē || 51 ||
yadi nāma na muktō:’si na baddhō:’si kadācana |
sākāraṁ ca nirākāramātmānaṁ manyasē katham || 52 ||
jānāmi tē paraṁ rūpaṁ pratyakṣaṁ gaganōpamam |
yathā paraṁ hi rūpaṁ yanmarīcijalasannibham || 53 ||
na gururnōpadēśaśca na cōpādhirna mē kriyā |
vidēhaṁ gaganaṁ viddhi viśuddhō:’haṁ svabhāvataḥ || 54 ||
viśuddhō:’syaśarīrō:’si na tē cittaṁ parātparam |
ahaṁ cātmā paraṁ tattvamiti vaktuṁ na lajjasē || 55 ||
kathaṁ rōdiṣi rē citta hyātmaivātmātmanā bhava |
piba vatsa kalātītamadvaitaṁ paramāmr̥tam || 56 ||
naiva bōdhō na cābōdhō na bōdhābōdha ēva ca |
yasyēdr̥śaḥ sadā bōdhaḥ sa bōdhō nānyathā bhavēt || 57 ||
jñānaṁ na tarkō na samādhiyōgō
na dēśakālau na gurūpadēśaḥ |
svabhāvasaṁvittirahaṁ ca tattva-
-mākāśakalpaṁ sahajaṁ dhruvaṁ ca || 58 ||
na jātō:’haṁ mr̥tō vāpi na mē karma śubhāśubham |
viśuddhaṁ nirguṇaṁ brahma bandhō muktiḥ kathaṁ mama || 59 ||
yadi sarvagatō dēvaḥ sthiraḥ pūrṇō nirantaraḥ |
antaraṁ hi na paśyāmi sa bāhyābhyantaraḥ katham || 60 ||
sphuratyēva jagatkr̥tsnamakhaṇḍitanirantaram |
ahō māyāmahāmōhō dvaitādvaitavikalpanā || 61 ||
sākāraṁ ca nirākāraṁ nēti nētīti sarvadā |
bhēdābhēdavinirmuktō vartatē kēvalaḥ śivaḥ || 62 ||
na tē ca mātā ca pitā ca bandhu-
-rna tē ca patnī na sutaśca mitram |
na pakṣapātō na vipakṣapātaḥ
kathaṁ hi santaptiriyaṁ hi cittē || 63 ||
divā naktaṁ na tē cittaṁ udayāstamayau na hi |
vidēhasya śarīratvaṁ kalpayanti kathaṁ budhāḥ || 64 ||
nāvibhaktaṁ vibhaktaṁ ca na hi duḥkhasukhādi ca |
na hi sarvamasarvaṁ ca viddhi cātmānamavyayam || 65 ||
nāhaṁ kartā na bhōktā ca na mē karma purā:’dhunā |
na mē dēhō vidēhō vā nirmamēti mamēti kim || 66 ||
na mē rāgādikō dōṣō duḥkhaṁ dēhādikaṁ na mē |
ātmānaṁ viddhi māmēkaṁ viśālaṁ gaganōpamam || 67 ||
sakhē manaḥ kiṁ bahujalpitēna
sakhē manaḥ sarvamidaṁ vitarkyam |
yatsārabhūtaṁ kathitaṁ mayā tē
tvamēva tattvaṁ gaganōpamō:’si || 68 ||
yēna kēnāpi bhāvēna yatra kutra mr̥tā api |
yōginastatra līyantē ghaṭākāśamivāmbarē || 69 ||
tīrthē cāntyajagēhē vā naṣṭasmr̥tirapi tyajan |
samakālē tanuṁ muktaḥ kaivalyavyāpakō bhavēt || 70 ||
dharmārthakāmamōkṣāṁśca dvipadādicarācaram |
manyantē yōginaḥ sarvaṁ marīcijalasannibham || 71 ||
atītānāgataṁ karma vartamānaṁ tathaiva ca |
na karōmi na bhuñjāmi iti mē niścalā matiḥ || 72 ||
śūnyāgārē samarasapūta-
-stiṣṭhannēkaḥ sukhamavadhūtaḥ |
carati hi nagnastyaktvā garvaṁ
vindati kēvalamātmani sarvam || 73 ||
tritayaturīyaṁ nahi nahi yatra
vindati kēvalamātmani tatra |
dharmādharmau nahi nahi yatra
baddhō muktaḥ kathamiha tatra || 74 ||
vindati vindati nahi nahi mantraṁ
chandōlakṣaṇaṁ nahi nahi tantram |
samarasamagnō bhāvitapūtaḥ
pralapitamētatparamavadhūtaḥ || 75 ||
sarvaśūnyamaśūnyaṁ ca satyāsatyaṁ na vidyatē |
svabhāvabhāvataḥ prōktaṁ śāstrasaṁvittipūrvakam || 76 ||
iti prathamō:’dhyāyaḥ || 1 ||
————-
atha dvitīyō:’dhyāyaḥ ||
bālasya vā viṣayabhōgaratasya vāpi
mūrkhasya sēvakajanasya gr̥hasthitasya |
ētadgurōḥ kimapi naiva na cintanīyaṁ
ratnaṁ kathaṁ tyajati kō:’pyaśucau praviṣṭam || 1 ||
naivātra kāvyaguṇa ēva tu cintanīyō
grāhyaḥ paraṁ guṇavatā khalu sāra ēva |
sindūracitrarahitā bhuvi rūpaśūnyā
pāraṁ na kiṁ tarati nauriha gantukāmān || 2 ||
prayatnēna vinā yēna niścalēna calācalam |
grastaṁ svabhāvataḥ śāntaṁ caitanyaṁ gaganōpamam || 3 ||
ayatnāccālayēdyastu ēkamēva carācaram |
sarvagaṁ tatkathaṁ bhinnamadvaitaṁ vartatē mama || 4 ||
ahamēva paraṁ yasmāt sārāt sārataraṁ śivam |
gamāgamavinirmuktaṁ nirvikalpaṁ nirākulam || 5 ||
sarvāvayavanirmuktaṁ tathāhaṁ tridaśārcitam |
sampūrṇatvānna gr̥hṇāmi vibhāgaṁ tridaśādikam || 6 ||
pramādēna na sandēhaḥ kiṁ kariṣyāmi vr̥ttimān |
utpadyantē vilīyantē budbudāśca yathā jalē || 7 ||
mahadādīni bhūtāni samāpyaivaṁ sadaiva hi |
mr̥dudravyēṣu tīkṣṇēṣu guḍēṣu kaṭukēṣu ca || 8 ||
kaṭutvaṁ caiva śaityatvaṁ mr̥dutvaṁ ca yathā jalē |
prakr̥tiḥ puruṣastadvadabhinnaṁ pratibhāti mē || 9 ||
sarvākhyārahitaṁ yadyatsūkṣmātsūkṣmataraṁ param |
manōbuddhīndriyātītamakalaṅkaṁ jagatpatim || 10 ||
īdr̥śaṁ sahajaṁ yatra ahaṁ tatra kathaṁ bhavēt |
tvamēva hi kathaṁ tatra kathaṁ tatra carācaram || 11 ||
gaganōpamaṁ tu yatprōktaṁ tadēva gaganōpamam |
caitanyaṁ dōṣahīnaṁ ca sarvajñaṁ pūrṇamēva ca || 12 ||
pr̥thivyāṁ caritaṁ naiva mārutēna ca vāhitam |
variṇā pihitaṁ naiva tējōmadhyē vyavasthitam || 13 ||
ākāśaṁ tēna saṁvyāptaṁ na tadvyāptaṁ ca kēnacit |
sa bāhyābhyantaraṁ tiṣṭhatyavacchinnaṁ nirantaram || 14 ||
sūkṣmatvāttadadr̥śyatvānnirguṇatvācca yōgibhiḥ |
ālambanādi yatprōktaṁ kramādālambanaṁ bhavēt || 15 ||
satatā:’bhyāsayuktastu nirālambō yadā bhavēt |
tallayāllīyatē nāntarguṇadōṣavivarjitaḥ || 16 ||
viṣaviśvasya raudrasya mōhamūrchāpradasya ca |
ēkamēva vināśāya hyamōghaṁ sahajāmr̥tam || 17 ||
bhāvagamyaṁ nirākāraṁ sākāraṁ dr̥ṣṭigōcaram |
bhāvābhāvavinirmuktamantarālaṁ taducyatē || 18 ||
bāhyabhāvaṁ bhavēdviśvamantaḥ prakr̥tirucyatē |
antarādantaraṁ jñēyaṁ nārikēlaphalāmbuvat || 19 ||
bhrāntijñānaṁ sthitaṁ bāhyaṁ samyagjñānaṁ ca madhyagam |
madhyānmadhyataraṁ jñēyaṁ nārikēlaphalāmbuvat || 20 ||
paurṇamāsyāṁ yathā candra ēka ēvātinirmalaḥ |
tēna tatsadr̥śaṁ paśyēddvidhādr̥ṣṭirviparyayaḥ || 21 ||
anēnaiva prakārēṇa buddhibhēdō na sarvagaḥ |
dātā ca dhīratāmēti gīyatē nāmakōṭibhiḥ || 22 ||
guruprajñāprasādēna mūrkhō vā yadi paṇḍitaḥ |
yastu sambudhyatē tattvaṁ viraktō bhavasāgarāt || 23 ||
rāgadvēṣavinirmuktaḥ sarvabhūtahitē rataḥ |
dr̥ḍhabōdhaśca dhīraśca sa gacchētparamaṁ padam || 24 ||
ghaṭē bhinnē ghaṭākāśa ākāśē līyatē yathā |
dēhābhāvē tathā yōgī svarūpē paramātmani || 25 ||
uktēyaṁ karmayuktānāṁ matiryāntē:’pi sā gatiḥ |
na cōktā yōgayuktānāṁ matiryāntē:’pi sā gatiḥ || 26 ||
yā gatiḥ karmayuktānāṁ sā ca vāgindriyādvadēt |
yōgināṁ yā gatiḥ kvāpi hyakathyā bhavatōrjitā || 27 ||
ēvaṁ jñātvā tvamuṁ mārgaṁ yōgināṁ naiva kalpitam |
vikalpavarjanaṁ tēṣāṁ svayaṁ siddhiḥ pravartatē || 28 ||
tīrthē vāntyajagēhē vā yatra kutra mr̥tō:’pi vā |
na yōgī paśyatē garbhaṁ parē brahmaṇi līyatē || 29 ||
sahajamajamacintyaṁ yastu paśyētsvarūpaṁ
ghaṭati yadi yathēṣṭaṁ lipyatē naiva dōṣaiḥ |
sakr̥dapi tadabhāvātkarma kiñcinnakuryāt
tadapi na ca vibaddhaḥ samyamī vā tapasvī || 30 ||
nirāmayaṁ niṣpratimaṁ nirākr̥tiṁ
nirāśrayaṁ nirvapuṣaṁ nirāśiṣam |
nirdvandvanirmōhamaluptaśaktikaṁ
tamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 31 ||
vēdō na dīkṣā na ca muṇḍanakriyā
gururna śiṣyō na ca yantrasampadaḥ |
mudrādikaṁ cāpi na yatra bhāsatē
tamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 32 ||
na śāmbhavaṁ śāktikamāṇavaṁ na vā
piṇḍaṁ ca rūpaṁ ca padādikaṁ na vā |
ārambhaniṣpattighaṭādikaṁ ca nō
tamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 33 ||
yasya svarūpātsacarācaraṁ jaga-
-dutpadyatē tiṣṭhati līyatē:’pi vā |
payōvikārādiva phēnabudbudā-
-stamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 34 ||
nāsānirōdhō na ca dr̥ṣṭirāsanaṁ
bōdhō:’pyabōdhō:’pi na yatra bhāsatē |
nāḍīpracārō:’pi na yatra kiñci-
-ttamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 35 ||
nānātvamēkatvamubhatvamanyatā
aṇutvadīrghatvamahattvaśūnyatā |
mānatvamēyatvasamatvavarjitaṁ
tamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 36 ||
susamyamī vā yadi vā na samyamī
susaṅgrahī vā yadi vā na saṅgrahī |
niṣkarmakō vā yadi vā sakarmaka-
-stamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 37 ||
manō na buddhirna śarīramindriyaṁ
tanmātrabhūtāni na bhūtapañcakam |
ahaṅkr̥tiścāpi viyatsvarūpakaṁ
tamīśamātmānamupaiti śāśvatam || 38 ||
vidhau nirōdhē paramātmatāṁ gatē
na yōginaścētasi bhēdavarjitē |
śaucaṁ na vā:’śaucamaliṅgabhāvanā
sarvaṁ vidhēyaṁ yadi vā niṣidhyatē || 39 ||
manō vacō yatra na śaktamīrituṁ
nūnaṁ kathaṁ tatra gurūpadēśatā |
imāṁ kathāmuktavatō gurōsta-
-dyuktasya tattvaṁ hi samaṁ prakāśatē || 40 ||
iti dvitīyō:’dhyāyaḥ || 2 ||
———-
atha tr̥tīyō:’dhyāyaḥ ||
guṇaviguṇavibhāgō vartatē naiva kiñcit
rativirativihīnaṁ nirmalaṁ niṣprapañcam |
guṇaviguṇavihīnaṁ vyāpakaṁ viśvarūpaṁ
kathamahamiha vandē vyōmarūpaṁ śivaṁ vai || 1 ||
śvētādivarṇarahitō niyataṁ śivaśca
kāryaṁ hi kāraṇamidaṁ hi paraṁ śivaśca |
ēvaṁ vikalparahitō:’hamalaṁ śivaśca
svātmānamātmani sumitra kathaṁ namāmi || 2 ||
nirmūlamūlarahitō hi sadōditō:’haṁ
nirdhūmadhūmarahitō hi sadōditō:’ham |
nirdīpadīparahitō hi sadōditō:’haṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 3 ||
niṣkāmakāmamiha nāma kathaṁ vadāmi
niḥsaṅgasaṅgamiha nāma kathaṁ vadāmi |
niḥsārasārarahitaṁ ca kathaṁ vadāmi
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 4 ||
advaitarūpamakhilaṁ hi kathaṁ vadāmi
dvaitasvarūpamakhilaṁ hi kathaṁ vadāmi |
nityaṁ tvanityamakhilaṁ hi kathaṁ vadāmi
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 5 ||
sthūlaṁ hi nō nahi kr̥śaṁ na gatāgataṁ hi
ādyantamadhyarahitaṁ na parāparaṁ hi |
satyaṁ vadāmi khalu vai paramārthatattvaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 6 ||
saṁviddhi sarvakaraṇāni nabhōnibhāni
saṁviddhi sarvaviṣayāṁśca nabhōnibhāṁśca |
saṁviddhi caikamamalaṁ na hi bandhamuktaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 7 ||
durbōdhabōdhagahanō na bhavāmi tāta
durlakṣyalakṣyagahanō na bhavāmi tāta |
āsannarūpagahanō na bhavāmi tāta
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 8 ||
niṣkarmakarmadahanō jvalanō bhavāmi
nirduḥkhaduḥkhadahanō jvalanō bhavāmi |
nirdēhadēhadahanō jvalanō bhavāmi
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 9 ||
niṣpāpapāpadahanō hi hutāśanō:’haṁ
nirdharmadharmadahanō hi hutāśanō:’ham |
nirbandhabandhadahanō hi hutāśanō:’haṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 10 ||
nirbhāvabhāvarahitō na bhavāmi vatsa
niryōgayōgarahitō na bhavāmi vatsa |
niścittacittarahitō na bhavāmi vatsa
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 11 ||
nirmōhamōhapadavīti na mē vikalpō
niḥśōkaśōkapadavīti na mē vikalpaḥ |
nirlōbhalōbhapadavīti na mē vikalpō
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 12 ||
saṁsārasantatilatā na ca mē kadācit
santōṣasantatisukhō na ca mē kadācit |
ajñānabandhanamidaṁ na ca mē kadācit
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 13 ||
saṁsārasantatirajō na ca mē vikāraḥ
santāpasantatitamō na ca mē vikāraḥ |
sattvaṁ svadharmajanakaṁ na ca mē vikārō
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 14 ||
santāpaduḥkhajanakō na vidhiḥ kadācit
santāpayōgajanitaṁ na manaḥ kadācit |
yasmādahaṅkr̥tiriyaṁ na ca mē kadācit
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 15 ||
niṣkampakampanidhanaṁ na vikalpakalpaṁ
svapnaprabōdhanidhanaṁ na hitāhitaṁ hi |
niḥsārasāranidhanaṁ na carācaraṁ hi
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 16 ||
nō vēdyavēdakamidaṁ na ca hētutarkyaṁ
vācāmagōcaramidaṁ na manō na buddhiḥ |
ēvaṁ kathaṁ hi bhavataḥ kathayāmi tattvaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 17 ||
nirbhinnabhinnarahitaṁ paramārthatattvaṁ
antarbahirna hi kathaṁ paramārthatattvam |
prāksambhavaṁ na ca rataṁ nahi vastu kiñcit
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 18 ||
rāgādidōṣarahitaṁ tvahamēva tattvaṁ
daivādidōṣarahitaṁ tvahamēva tattvam |
saṁsāraśōkarahitaṁ tvahamēva tattvaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 19 ||
sthānatrayaṁ yadi ca nēti kathaṁ turīyaṁ
kālatrayaṁ yadi ca nēti kathaṁ diśaśca |
śāntaṁ padaṁ hi paramaṁ paramārthatattvaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 20 ||
dīrghō laghuḥ punaritīha na mē vibhāgō
vistārasaṅkaṭamitīha na mē vibhāgaḥ |
kōṇaṁ hi vartulamitīha na mē vibhāgō
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 21 ||
mātāpitādi tanayādi na mē kadācit
jātaṁ mr̥taṁ na ca manō na ca mē kadācit |
nirvyākulaṁ sthiramidaṁ paramārthatattvaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 22 ||
śuddhaṁ viśuddhamavicāramanantarūpaṁ
nirlēpalēpamavicāramanantarūpam |
niṣkhaṇḍakhaṇḍamavicāramanantarūpaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 23 ||
brahmādayaḥ suragaṇāḥ kathamatra santi
svargādayō vasatayaḥ kathamatra santi |
yadyēkarūpamamalaṁ paramārthatattvaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 24 ||
nirnēti nēti vimalō hi kathaṁ vadāmi
niḥśēṣaśēṣavimalō hi kathaṁ vadāmi |
nirliṅgaliṅgavimalō hi kathaṁ vadāmi
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 25 ||
niṣkarmakarmaparamaṁ satataṁ karōmi
niḥsaṅgasaṅgarahitaṁ paramaṁ vinōdam |
nirdēhadēharahitaṁ satataṁ vinōdaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 26 ||
māyāprapañcaracanā na ca mē vikāraḥ
kauṭilyadambharacanā na ca mē vikāraḥ |
satyānr̥tēti racanā na ca mē vikārō
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 27 ||
sandhyādikālarahitaṁ na ca mē viyōgō
hyantaḥ prabōdharahitaṁ badhirō na mūkaḥ |
ēvaṁ vikalparahitaṁ na ca bhāvaśuddhaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 28 ||
nirnāthanātharahitaṁ hi nirākulaṁ vai
niścittacittavigataṁ hi nirākulaṁ vai |
saṁviddhi sarvavigataṁ hi nirākulaṁ vai
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 29 ||
kāntāramandiramidaṁ hi kathaṁ vadāmi
saṁsiddhasaṁśayamidaṁ hi kathaṁ vadāmi |
ēvaṁ nirantarasamaṁ hi nirākulaṁ vai
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 30 ||
nirjīvajīvarahitaṁ satataṁ vibhāti
nirbījabījarahitaṁ satataṁ vibhāti |
nirvāṇabandharahitaṁ satataṁ vibhāti
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 31 ||
sambhūtivarjitamidaṁ satataṁ vibhāti
saṁsāravarjitamidaṁ satataṁ vibhāti |
saṁhāravarjitamidaṁ satataṁ vibhāti
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 32 ||
ullēkhamātramapi tē na ca nāmarūpaṁ
nirbhinnabhinnamapi tē na hi vastu kiñcit |
nirlajjamānasa karōṣi kathaṁ viṣādaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 33 ||
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na jarā na mr̥tyuḥ
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca janma duḥkham |
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē vikārō
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 34 ||
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē svarūpaṁ
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē virūpam |
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē vayāṁsi
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 35 ||
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē vayāṁsi
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē manāṁsi |
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na tavēndriyāṇi
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 36 ||
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē:’sti kāmaḥ
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē pralōbhaḥ |
kiṁ nāma rōdiṣi sakhē na ca tē vimōhō
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 37 ||
aiśvaryamicchasi kathaṁ na ca tē dhanāni
aiśvaryamicchasi kathaṁ na ca tē hi patnī |
aiśvaryamicchasi kathaṁ na ca tē mamēti
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 38 ||
liṅgaprapañcajanuṣī na ca tē na mē ca
nirlajjamānasamidaṁ ca vibhāti bhinnam |
nirbhēdabhēdarahitaṁ na ca tē na mē ca
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 39 ||
nō vā:’ṇumātramapi tē hi virāgarūpaṁ
nō vā:’ṇumātramapi tē hi sarāgarūpam |
nō vā:’ṇumātramapi tē hi sakāmarūpaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 40 ||
dhyātā na tē hi hr̥dayē na ca tē samādhi-
-rdhyānam na tē hi hr̥dayē na bahiḥ pradēśaḥ |
dhyēyaṁ na cēti hr̥dayē na hi vastu kālō
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 41 ||
yatsārabhūtamakhilaṁ kathitaṁ mayā tē
na tvaṁ na mē na mahatō na gururna na śiṣyaḥ |
svacchandarūpasahajaṁ paramārthatattvaṁ
jñānāmr̥taṁ samarasaṁ gaganōpamō:’ham || 42 ||
kathamiha paramārthaṁ tattvamānandarūpaṁ
kathamiha paramārthaṁ naivamānandarūpam |
kathamiha paramārthaṁ jñānavijñānarūpaṁ
yadi paramahamēkaṁ vartatē vyōmarūpam || 43 ||
dahanapavanahīnaṁ viddhi vijñānamēkaṁ
avanijalavihīnaṁ viddhi vijñānarūpam |
samagamanavihīnaṁ viddhi vijñānamēkaṁ
gaganamiva viśālaṁ viddhi vijñānamēkam || 44 ||
na śūnyarūpaṁ na viśūnyarūpaṁ
na śuddharūpaṁ na viśuddharūpam |
rūpaṁ virūpaṁ na bhavāmi kiñcit
svarūparūpaṁ paramārthatattvam || 45 ||
muñca muñca hi saṁsāraṁ tyāgaṁ muñca hi sarvathā |
tyāgātyāgaviṣaṁ śuddhamamr̥taṁ sahajaṁ dhruvam || 46 ||
iti tr̥tīyō:’dhyāyaḥ || 3 ||
—————
atha caturthō:’dhyāyaḥ ||
nāvāhanaṁ naiva visarjanaṁ vā
puṣpāṇi patrāṇi kathaṁ bhavanti |
dhyānāni mantrāṇi kathaṁ bhavanti
samāsamaṁ caiva śivārcanaṁ ca || 1 ||
na kēvalaṁ bandhavibandhamuktō
na kēvalaṁ śuddhaviśuddhamuktaḥ |
na kēvalaṁ yōgaviyōgamuktaḥ
sa vai vimuktō gaganōpamō:’ham || 2 ||
sañjāyatē sarvamidaṁ hi tathyaṁ
sañjāyatē sarvamidaṁ vitathyam |
ēvaṁ vikalpō mama naiva jātaḥ
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 3 ||
na sāñjanaṁ caiva nirañjanaṁ vā
na cāntaraṁ vāpi nirantaraṁ vā |
antarvibhinnaṁ na hi mē vibhāti
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 4 ||
abōdhabōdhō mama naiva jātō
bōdhasvarūpaṁ mama naiva jātam |
nirbōdhabōdhaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 5 ||
na dharmayuktō na ca pāpayuktō
na bandhayuktō na ca mōkṣayuktaḥ |
yuktaṁ tvayuktaṁ na ca mē vibhāti
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 6 ||
parāparaṁ vā na ca mē kadācit
madhyasthabhāvō hi na cārimitram |
hitāhitaṁ cāpi kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 7 ||
nōpāsakō naivamupāsyarūpaṁ
na cōpadēśō na ca mē kriyā ca |
saṁvitsvarūpaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 8 ||
nō vyāpakaṁ vyāpyamihāsti kiñci-
-nna cālayaṁ vāpi nirālayaṁ vā |
aśūnyaśūnyaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 9 ||
na grāhakō grāhyakamēva kiñci-
-nna kāraṇaṁ vā mama naiva kāryam |
acintyacintyaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 10 ||
na bhēdakaṁ vāpi na caiva bhēdyaṁ
na vēdakaṁ vā mama naiva vēdyam |
gatāgataṁ tāta kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 11 ||
na cāsti dēhō na ca mē vidēhō
buddhirmanō mē na hi cēndriyāṇi |
rāgō virāgaśca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 12 ||
ullēkhamātraṁ na hi bhinnamuccai-
-rullēkhamātraṁ na tirōhitaṁ vai |
samāsamaṁ mitra kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 13 ||
jitēndriyō:’haṁ tvajitēndriyō vā
na samyamō mē niyamō na jātaḥ |
jayājayau mitra kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 14 ||
amūrtamūrtirna ca mē kadāci-
-dādyantamadhyaṁ na ca mē kadācit |
balābalaṁ mitra kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 15 ||
mr̥tāmr̥taṁ vāpi viṣāviṣaṁ ca
sañjāyatē tāta na mē kadācit |
aśuddhaśuddhaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 16 ||
svapnaḥ prabōdhō na ca yōgamudrā
naktaṁ divā vāpi na mē kadācit |
aturyaturyaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 17 ||
saṁviddhi māṁ sarvavisarvamuktaṁ
māyā vimāyā na ca mē kadācit |
sandhyādikaṁ karma kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 18 ||
saṁviddhi māṁ sarvasamādhiyuktaṁ
saṁviddhi māṁ lakṣyavilakṣyamuktam |
yōgaṁ viyōgaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 19 ||
mūrkhō:’pi nāhaṁ na ca paṇḍitō:’haṁ
maunaṁ vimaunaṁ na ca mē kadācit |
tarkaṁ vitarkaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 20 ||
pitā ca mātā ca kulaṁ na jāti-
-rjanmādi mr̥tyurna ca mē kadācit |
snēhaṁ vimōhaṁ ca kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 21 ||
astaṁ gatō naiva sadōditō:’haṁ
tējō vitējō na ca mē kadācit |
sandhyādikaṁ karma kathaṁ vadāmi
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 22 ||
asaṁśayaṁ viddhi nirākulaṁ māṁ
asaṁśayaṁ viddhi nirantaraṁ mām |
asaṁśayaṁ viddhi nirañjanaṁ māṁ
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 23 ||
dhyānāni sarvāṇi parityajanti
śubhāśubhaṁ karma parityajanti |
tyāgāmr̥taṁ tāta pibanti dhīrāḥ
svarūpanirvāṇamanāmayō:’ham || 24 ||
vindati vindati na hi na hi yatra
chandōlakṣaṇaṁ na hi na hi tatra |
samarasamagnō bhāvitapūtaḥ
pralapati tattvaṁ paramavadhūtaḥ || 25 ||
iti caturthō:’dhyāyaḥ || 4 ||
———–
atha pañcamōdhyāyaḥ ||
ōṁ iti gaditaṁ gaganasamaṁ tat
na parāparasāravicāra iti |
avilāsavilāsanirākaraṇaṁ
kathamakṣarabindusamuccaraṇam || 1 ||
iti tattvamasiprabhr̥tiśrutibhiḥ
pratipāditamātmani tattvamasi |
tvamupādhivivarjitasarvasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 2 ||
adha ūrdhvavivarjitasarvasamaṁ
bahirantaravarjitasarvasamam |
yadi caikavivarjitasarvasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 3 ||
na hi kalpitakalpavicāra iti
na hi kāraṇakāryavicāra iti |
padasandhivivarjitasarvasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 4 ||
na hi bōdhavibōdhasamādhiriti
na hi dēśavidēśasamādhiriti |
na hi kālavikālasamādhiriti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 5 ||
na hi kumbhanabhō na hi kumbha iti
na hi jīvavapurna hi jīva iti |
na hi kāraṇakāryavibhāga iti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 6 ||
iha sarvanirantaramōkṣapadaṁ
laghudīrghavicāravihīna iti |
na hi vartulakōṇavibhāga iti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 7 ||
iha śūnyaviśūnyavihīna iti
iha śuddhaviśuddhavihīna iti |
iha sarvavisarvavihīna iti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 8 ||
na hi bhinnavibhinnavicāra iti
bahirantarasandhivicāra iti |
arimitravivarjitasarvasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 9 ||
na hi śiṣyaviśiṣyasvarūpa iti
na carācarabhēdavicāra iti |
iha sarvanirantaramōkṣapadaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 10 ||
nanu rūpavirūpavihīna iti
nanu bhinnavibhinnavihīna iti |
nanu sargavisargavihīna iti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 11 ||
na guṇāguṇapāśanibandha iti
mr̥tajīvanakarma karōmi katham |
iti śuddhanirañjanasarvasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 12 ||
iha bhāvavibhāvavihīna iti
iha kāmavikāmavihīna iti |
iha bōdhatamaṁ khalu mōkṣasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 13 ||
iha tattvanirantaratattvamiti
na hi sandhivisandhivihīna iti |
yadi sarvavivarjitasarvasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 14 ||
anikētakuṭī parivārasamaṁ
iha saṅgavisaṅgavihīnaparam |
iha bōdhavibōdhavihīnaparaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 15 ||
avikāravikāramasatyamiti
avilakṣavilakṣamasatyamiti |
yadi kēvalamātmani satyamiti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 16 ||
iha sarvasamaṁ khalu jīva iti
iha sarvanirantarajīva iti |
iha kēvalaniścalajīva iti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 17 ||
avivēkavivēkamabōdha iti
avikalpavikalpamabōdha iti |
yadi caikanirantarabōdha iti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 18 ||
na hi mōkṣapadaṁ na hi bandhapadaṁ
na hi puṇyapadaṁ na hi pāpapadam |
na hi pūrṇapadaṁ na hi riktapadaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 19 ||
yadi varṇavivarṇavihīnasamaṁ
yadi kāraṇakāryavihīnasamam |
yadi bhēdavibhēdavihīnasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 20 ||
iha sarvanirantarasarvacitē
iha kēvalaniścalasarvacitē |
dvipadādivivarjitasarvacitē
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 21 ||
atisarvanirantarasarvagataṁ
atinirmalaniścalasarvagatam |
dinarātrivivarjitasarvagataṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 22 ||
na hi bandhavibandhasamāgamanaṁ
na hi yōgaviyōgasamāgamanam |
na hi tarkavitarkasamāgamanaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 23 ||
iha kālavikālanirākaraṇaṁ
aṇumātrakr̥śānunirākaraṇam |
na hi kēvalasatyanirākaraṇaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 24 ||
iha dēhavidēhavihīna iti
nanu svapnasuṣuptivihīnaparam |
abhidhānavidhānavihīnaparaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 25 ||
gaganōpamaśuddhaviśālasamaṁ
atisarvavivarjitasarvasamam |
gatasāravisāravikārasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 26 ||
iha dharmavidharmavirāgataraṁ
iha vastuvivastuvirāgataram |
iha kāmavikāmavirāgataraṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 27 ||
sukhaduḥkhavivarjitasarvasamaṁ
iha śōkaviśōkavihīnaparam |
guruśiṣyavivarjitatattvaparaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 28 ||
na kilāṅkurasāravisāra iti
na calācalasāmyavisāmyamiti |
avicāravicāravihīnamiti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 29 ||
iha sārasamuccayasāramiti
kathitaṁ nijabhāvavibhēda iti |
viṣayē karaṇatvamasatyamiti
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 30 ||
bahudhā śrutayaḥ pravadanti yatō
viyadādiridaṁ mr̥gatōyasamam |
yadi caikanirantarasarvasamaṁ
kimu rōdiṣi mānasi sarvasamam || 31 ||
vindati vindati na hi na hi yatra
chandōlakṣaṇaṁ na hi na hi tatra |
samarasamagnō bhāvitapūtaḥ
pralapati tattvaṁ paramavadhūtaḥ || 32 ||
iti pañcamō:’dhyāyaḥ || 5 ||
———
atha ṣaṣṭhamō:’dhyāyaḥ ||
bahudhā śrutayaḥ pravadanti vayaṁ
viyadādiridaṁ mr̥gatōyasamam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
upamēyamathōhyupamā ca katham || 1 ||
avibhaktivibhaktivihīnaparaṁ
nanu kāryavikāryavihīnaparam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
yajanaṁ ca kathaṁ tapanaṁ ca katham || 2 ||
mana ēva nirantarasarvagataṁ
hyaviśālaviśālavihīnaparam |
mana ēva nirantarasarvaśivaṁ
manasāpi kathaṁ vacasā ca katham || 3 ||
dinarātrivibhēdanirākaraṇaṁ
uditānuditasya nirākaraṇam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
ravicandramasau jvalanaśca katham || 4 ||
gatakāmavikāmavibhēda iti
gatacēṣṭavicēṣṭavibhēda iti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
bahirantarabhinnamatiśca katham || 5 ||
yadi sāravisāravihīna iti
yadi śūnyaviśūnyavihīna iti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
prathamaṁ ca kathaṁ caramaṁ ca katham || 6 ||
yadi bhēdavibhēdanirākaraṇaṁ
yadi vēdakavēdyanirākaraṇam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
tr̥tīyaṁ ca kathaṁ turīyaṁ ca katham || 7 ||
gaditāviditaṁ na hi satyamiti
viditāviditaṁ na hi satyamiti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
viṣayēndriyabuddhimanāṁsi katham || 8 ||
gaganaṁ pavanō na hi satyamiti
dharaṇī dahanō na hi satyamiti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
jaladaśca kathaṁ salilaṁ ca katham || 9 ||
yadi kalpitalōkanirākaraṇaṁ
yadi kalpitadēvanirākaraṇam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
guṇadōṣavicāramatiśca katham || 10 ||
maraṇāmaraṇaṁ hi nirākaraṇaṁ
karaṇākaraṇaṁ hi nirākaraṇam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
gamanāgamanaṁ hi kathaṁ vadati || 11 ||
prakr̥tiḥ puruṣō na hi bhēda iti
na hi kāraṇakāryavibhēda iti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
puruṣāpuruṣaṁ ca kathaṁ vadati || 12 ||
tr̥tīyaṁ na hi duḥkhasamāgamanaṁ
na guṇāddvitīyasya samāgamanam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
sthaviraśca yuvā ca śiśuśca katham || 13 ||
nanu āśramavarṇavihīnaparaṁ
nanu kāraṇakartr̥vihīnaparam |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
avinaṣṭavinaṣṭamatiśca katham || 14 ||
grasitāgrasitaṁ ca vitathyamiti
janitājanitaṁ ca vitathyamiti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
avināśi vināśi kathaṁ hi bhavēt || 15 ||
puruṣāpuruṣasya vinaṣṭamiti
vanitāvanitasya vinaṣṭamiti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
avinōdavinōdamatiśca katham || 16 ||
yadi mōhaviṣādavihīnaparō
yadi saṁśayaśōkavihīnaparaḥ |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
ahamēti mamēti kathaṁ ca punaḥ || 17 ||
nanu dharmavidharmavināśa iti
nanu bandhavibandhavināśa iti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
iha duḥkhaviduḥkhamatiśca katham || 18 ||
na hi yājñikayajñavibhāga iti
na hutāśanavastuvibhāga iti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
vada karmaphalāni bhavanti katham || 19 ||
nanu śōkaviśōkavimukta iti
nanu darpavidarpavimukta iti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
nanu rāgavirāgamatiśca katham || 20 ||
na hi mōhavimōhavikāra iti
na hi lōbhavilōbhavikāra iti |
yadi caikanirantarasarvaśivaṁ
hyavivēkavivēkamatiśca katham || 21 ||
tvamahaṁ na hi hanta kadācidapi
kulajātivicāramasatyamiti |
ahamēva śivaḥ paramārtha iti
abhivādanamatra karōmi katham || 22 ||
guruśiṣyavicāraviśīrṇa iti
upadēśavicāraviśīrṇa iti |
ahamēva śivaḥ paramārtha iti
abhivādanamatra karōmi katham || 23 ||
na hi kalpitadēhavibhāga iti
na hi kalpitalōkavibhāga iti |
ahamēva śivaḥ paramārtha iti
abhivādanamatra karōmi katham || 24 ||
sarajō virajō na kadācidapi
nanu nirmalaniścalaśuddha iti |
ahamēva śivaḥ paramārtha iti
abhivādanamatra karōmi katham || 25 ||
na hi dēhavidēhavikalpa iti
anr̥taṁ caritaṁ na hi satyamiti |
ahamēva śivaḥ paramārtha iti
abhivādanamatra karōmi katham || 26 ||
vindati vindati na hi na hi yatra
chandōlakṣaṇaṁ na hi na hi tatra |
samarasamagnō bhāvitapūtaḥ
pralapati tattvaṁ paramavadhūtaḥ || 27 ||
iti ṣaṣṭhō:’dhyāyaḥ || 6 ||
———-
atha saptamō:’dhyāyaḥ ||
rathyākarpaṭaviracitakanthaḥ
puṇyāpuṇyavivarjitapanthaḥ |
śūnyāgārē tiṣṭhati nagnaḥ
śuddhanirañjanasamarasamagnaḥ || 1 ||
lakṣyālakṣyavivarjitalakṣyō
yuktāyuktavivarjitadakṣaḥ |
kēvalatattvanirañjanapūtō
vādavivādaḥ kathamavadhūtaḥ || 2 ||
āśāpāśavibandhanamuktāḥ
śaucācāravivarjitayuktāḥ |
ēvaṁ sarvavivarjitaśāntā-
-stattvaṁ śuddhanirañjanavantaḥ || 3 ||
kathamiha dēhavidēhavicāraḥ
kathamiha rāgavirāgavicāraḥ |
nirmalaniścalagaganākāraṁ
svayamiha tattvaṁ sahajākāram || 4 ||
kathamiha tattvaṁ vindati yatra
rūpamarūpaṁ kathamiha tatra |
gaganākāraḥ paramō yatra
viṣayīkaraṇaṁ kathamiha tatra || 5 ||
gaganākāranirantarahaṁsa-
-stattvaviśuddhanirañjanahaṁsaḥ |
ēvaṁ kathamiha bhinnavibhinnaṁ
bandhavibandhavikāravibhinnam || 6 ||
kēvalatattvanirantarasarvaṁ
yōgaviyōgau kathamiha garvam |
ēvaṁ paramanirantarasarvaṁ
ēvaṁ kathamiha sāravisāram || 7 ||
kēvalatattvanirañjanasarvaṁ
gaganākāranirantaraśuddham |
ēvaṁ kathamiha saṅgavisaṅgaṁ
satyaṁ kathamiha raṅgaviraṅgam || 8 ||
yōgaviyōgai rahitō yōgī
bhōgavibhōgai rahitō bhōgī |
ēvaṁ carati hi mandaṁ mandaṁ
manasā kalpitasahajānandam || 9 ||
bōdhavibōdhaiḥ satataṁ yuktō
dvaitādvaitaiḥ kathamiha muktaḥ |
sahajō virajaḥ kathamiha yōgī
śuddhanirañjanasamarasabhōgī || 10 ||
bhagnābhagnavivarjitabhagnō
lagnālagnavivarjitalagnaḥ |
ēvaṁ kathamiha sāravisāraḥ
samarasatattvaṁ gaganākāraḥ || 11 ||
satataṁ sarvavivarjitayuktaḥ
sarvaṁ tattvavivarjitamuktaḥ |
ēvaṁ kathamiha jīvitamaraṇaṁ
dhyānādhyānaiḥ kathamiha karaṇam || 12 ||
indrajālamidaṁ sarvaṁ yathā marumarīcikā |
akhaṇḍitamanākārō vartatē kēvalaḥ śivaḥ || 13 ||
dharmādau mōkṣaparyantaṁ nirīhāḥ sarvathā vayam |
kathaṁ rāgavirāgaiśca kalpayanti vipaścitaḥ || 14 ||
vindati vindati na hi na hi yatra
chandōlakṣaṇaṁ na hi na hi tatra |
samarasamagnō bhāvitapūtaḥ
pralapati tattvaṁ paramavadhūtaḥ || 15 ||
iti saptamō:’dhyāyaḥ || 7 ||
————-
atha aṣṭamō:’dhyāyaḥ ||
tvadyātrayā vyāpakatā hatā tē
dhyānēna cētaḥparatā hatā tē |
stutyā mayā vākparatā hatā tē
kṣamasva nityaṁ trividhāparādhān || 1 ||
kāmairahatadhīrdāntō mr̥duḥ śucirakiñcanaḥ |
anīhō mitabhuk śāntaḥ sthirō maccharaṇō muniḥ || 2 ||
apramattō gabhīrātmā dhr̥timān jitaṣaḍguṇaḥ |
amānī mānadaḥ kalpō maitraḥ kāruṇikaḥ kaviḥ || 3 ||
kr̥pālurakr̥tadrōhastitikṣuḥ sarvadēhinām |
satyasārō:’navadyātmā samaḥ sarvōpakārakaḥ || 4 ||
avadhūtalakṣaṇaṁ varṇairjñātavyaṁ bhagavattamaiḥ |
vēdavarṇārthatattvajñairvēdavēdāntavādibhiḥ || 5 ||
āśāpāśavinirmukta ādimadhyāntanirmalaḥ |
ānandē vartatē nityamakāraṁ tasya lakṣaṇam || 6 ||
vāsanā varjitā yēna vaktavyaṁ ca nirāmayam |
vartamānēṣu vartēta vakāraṁ tasya lakṣaṇam || 7 ||
dhūlidhūsaragātrāṇi dhūtacittō nirāmayaḥ |
dhāraṇādhyānanirmuktō dhūkārastasya lakṣaṇam || 8 ||
tattvacintā dhr̥tā yēna cintācēṣṭāvivarjitaḥ |
tamō:’haṅkāranirmuktastakārastasya lakṣaṇam || 9 ||
dattātrēyāvadhūtēna nirmitānandarūpiṇā |
yē paṭhanti ca śr̥ṇvanti tēṣāṁ naiva punarbhavaḥ || 10 ||
iti aṣṭamō:’dhyāyaḥ || 8 ||
iti avadhūtagītā samāptā ||
See more śrī dattātrēya stōtrāṇi for chanting.
పైరసీ ప్రకటన : నాగేంద్రాస్ న్యూ గొల్లపూడి వీరాస్వామి సన్ మరియు శ్రీఆదిపూడి వెంకటశివసాయిరామ్ గారు కలిసి మా రెండు పుస్తకాలను ("శ్రీ వారాహీ స్తోత్రనిధి" మరియు "శ్రీ శ్యామలా స్తోత్రనిధి") ఉన్నది ఉన్నట్టు కాపీచేసి, పేరు మార్చి అమ్ముతున్నారు. దయచేసి గమనించగలరు.
Chant other stotras in తెలుగు, ಕನ್ನಡ, தமிழ், देवनागरी, english.
Did you see any mistake/variation in the content above? Click here to report mistakes and corrections in Stotranidhi content.